Ārkārtas stāvoklis sakarā ar Covid-19 epidēmijas izplatību ietekmē arī kreditoru un parādnieku savstarpējās attiecības, maksātnespējas procesu regulējumu. Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas būtiski ierobežo kreditoru tiesības.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Tas paredz tiesības ārkārtas situācijas skarto nozaru nodokļu maksātājiem pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, atceļ  iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma, paredz darba samaksas kompensēšanu 75% apmērā darbiniekiem krīzes skartajās nozarēs uz dīkstāves laiku, kā arī citus nodokļu atbalsta un tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus.

Ierobežojumi kreditoriem

Vienlaicīgi ar minēto likumu tiek noteikti ierobežojumi kreditoriem izlietot savas likumā paredzētās tiesības pret parādnieku:

• Civilprocesa likumā paredzētais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiek pagarināts no 10 dienām uz 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties;
• pieteikumu par saistību bezstrīdu piespiedu izpildīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja pierādījums par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam ir izsniegts ne agrāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas;
• Uzņēmumu reģistrs lēmumu par komercķīlas izlietošanu uz komercķīlas ņēmēja pieteikuma pamata pieņem 60 dienu laikā, līdzšinējo 30 dienu vietā;
• komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmēji paziņojumu par komercķīlas izlietošanu var apstrīdēt tiesā arī gadījumā, kad ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu;
• kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas;
• kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, bet ne agrāk kā 60 dienas no saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas;
• līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem ir aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Minētais likums ir stājies spēkā 2020.gada 22.martā, bet tā normas ir piemērojamas jau no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, tas ir, 2020.gada 12.marta. Tādējādi likuma normām tiek piemērots atpakaļejošs spēks, tostarp maksātnespējas pieteikumi, kas jau ir iesniegti tiesā, šobrīd nav izskatāmi.

Nolūkā aizsargāt parādniekus ārkārtējās situācijas laikā Saeima ir lēmusi būtiski ierobežot kreditoru tiesības, faktiski padarot neiespējamu jebkādu kreditoru prasījumu piedziņu un tiesību īstenošanu vismaz 60 dienu periodā. Pirmkārt, šāds kreditoru tiesību ierobežojums ir attiecināms uz gadījumiem, kuros kreditors var veikt piedziņas darbības vai izmantot parāda piespiedu izpildes mehānismus ārpustiesas kārtībā vai vienkāršotā un paātrinātā tiesvedības kārtībā, pagarinot termiņus saistību bezstrīdus piespiedu izpildes uzsākšanai, komercķīlas izlietošanai, kā arī aizliedzot kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Otrkārt, kreditoriem jāņem vērā, ka šobrīd ir neiespējama arī prasības celšana tiesā par jebkuru parādu, ja kreditors nav rakstveidā paziņojis parādniekam par parāda esību un aicinājis parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Jānorāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 129. panta otrās daļas 2. punktu, ceļot prasību tiesā, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā.

Ierobežojumu ietekme

Zvērinātu advokātu birojs LUMOS sniedz juridisko palīdzību kreditoriem parādu piedziņā un maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegšanā, kā arī kreditoriem īstenojot savas tiesības citā veidā. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi būtiski ierobežo kreditoru tiesības un noteiktos gadījumos rada bažas par samērīguma principa pārkāpumu, pilnībā liedzot kreditoriem pieeju tiesai ilgstošā laika periodā. Likuma grozījumi var nesniegt iecerēto rezultātu, nenovēršot faktisku parādnieku maksātspējas saglabāšanu, bet vienlaicīgi pilnībā apturot maksātnespējas tiesiskā regulējuma funkcionēšanu. Tādējādi negodprātīgiem parādniekiem var rasties iespēja netraucēti nobēdzināt savu mantu.

Likuma grozījumi arī paver plašas iespējas parādniekiem izmantot iebildumus pret kreditoru celtajiem prasījumiem. Piemēram, noteikums, ka paziņojumu par komercķīlas izlietošanu var apstrīdēt tiesā arī gadījumā, kad ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu, faktiski attiecas uz Covid-19 un tā izplatības sakarā izsludināto ārkārtējo situāciju. Tādējādi likumdevējs netieši ir norādījis, ka šādi apstākļi var tikt uzskatīt par force majeure apstākļiem, kas pamatoti un attaisnojami liedz parādniekiem izpildīt savas saistības pret kreditoriem.