Aktuāli par fizisko personu maksātnespējas procesu Latvijā

2019. gada 3. decembrī uz žurnāla “Jurista Vārds” vāka ir publicēts zvērināta advokāta un maksātnespējas procesa administratora Aleksandra Locāna raksts “Galveno interešu centra noteikšana fizisko personu pārrobežu maksātnespējas procesos“. Raksts skar tiesību piemērošanas problēmjautājumus situācijās, kad citas Eiropas Savienības valsts pilsonis pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Latvijā un piesaka maksātnespējas procesu Latvijā, visiem vai lielākajai daļai kreditoru atrodoties citā ES dalībvalstī.

Šāda maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanā ir piemērojamas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – regula) normas. Rakstā zvērināts advokāts Aleksandrs Lācēns, analizējot dažādus tiesību avotus, sniedz skaidrojumu par pareizu regulas tiesību normu piemērošanas kārtību un apsvērumiem, uz kuru pamata ir izdarāmi secināmi par to, vai persona ir pārvietojusi savu galveno interešu un tai ir pasludināms maksātnespējas process Latvijā.

Rakstā ir izdarīti šādi secinājumi attiecībā uz galveno interešu centra noteikšanu fizisko personu maksātnespējas procesos saskaņā ar regulas noteikumiem:

• izvērtējot fiziskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem ir jāizvērtē, vai pieteicēja iesniegto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka pieteicēja pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā darījumdarbības vieta ir Latvijā (ja vien netiek konstatēts tiesisks pamats nepiemērot prezumpciju); apstiprinošas atbildes gadījumā pieteicēja maksātnespējas process ir pasludināms Latvijā;
• pieteicēja pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā fakts acīmredzami nevar tikt pierādīts vienīgi ar apstākli par dzīvesvietas deklarēšanu vai nodokļu maksātāja reģistrāciju, kas ir formālas darbības, kuras bez grūtībām ir iespējams veikt, pastāvīgi nedzīvojot Latvijā;
• tiesa nepiemēro regulā ietvertās prezumpcijas attiecībā uz galveno interešu centra noteikšanu tikai, ja tam ir konstatējams tiesisks pamats saskaņā ar regulas noteikumiem – galveno interešu centrs pārvietots trīs vai sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas (atkarībā no pieteicēja kategorijas) vai pieteikuma izskatīšanas brīdī ir konstatējami apstākļi, kas apgāž pieņēmumu par galveno interešu centra atrašanos Latvijā;
• gadījumā, ja pieteikums tiek iesniegts t.s. “aizdomu periodā”, tiesa nepiemēro Jaunajā regulā noteiktās prezumpcijas, vienlaicīgi pieteicēja maksātnespējas process tāpat ir pasludināms Latvijā, ja pieteicējs spēj pierādīt, ka Latvija ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot; proti, prezumpcijas nepiemērošanas gadījumā parādniekam ir jāpierāda galveno interešu centra atrašanās Latvijā, un pierādīšanas standarts šajā gadījumā ir augstāks (pierādāmo apstākļu kopums – plašāks un sarežģītāks) nekā prezumpciju piemērošanas gadījumā;
• pieņēmumu par parādnieka galveno interešu centra atrašanos Latvijā (neatkarīgi no tā, vai tas tiek izdarīts ar prezumpcijas “palīdzību” vai parādniekam pierādot galveno interešu centra atrašanos Latvijā bez prezumpcijas) nevar apgāzt, balstoties uz abstraktām kreditoru interesēm vai apstākli, ka lielākā daļa vai visas parādnieka saistības ir nodibinātas citā ES dalībvalstī; šāda interpretācija, ievērojot gan vecās regulas, gan spēkā esošās regulas normas, ir uzskatāma par contra legem interpretāciju;
• vēl jo vairāk, kreditoru intereses vai saistību nodibināšanas vieta per se neietilpst galveno interešu centra koncepcijā un nav noteicošās, nosakot galveno interešu centra atrašanās vietu; vienlaicīgi parādnieka saistību rašanās vietai var būt nozīme, kopsakarā ar citiem lietas apstākļiem nosakot vietu, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses (galveno interešu centra noteikšana, ja attiecībā uz parādnieku ir pamats nepiemērot nevienu no regulā ietvertajām prezumpcijām);
• ja pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka Latvija ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta, galvenā darījumdarbības vieta (prezumpciju piemērošanas gadījumā) vai vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot (augstāks pierādīšanas standarts, kas darbojas gadījumā, kad ir tiesisks pamats nepiemērot prezumpcijas), proti, tiesa var konstatēt, ka parādnieka galveno interešu centrs patiesi (nevis tikai fiktīvi vai šķietami) ir Latvijā, maksātnespējas process ir pasludināms Latvijā, neatkarīgi no tiesas pieņēmumiem par parādnieka motīviem galveno interešu centra pārvietošanā vai “ļaunprātību”.